J. Bordāns: „Apvērsuma godināšana ir Satversmes zaimošana un necieņas izrādīšana Latvijas Republikai”

1934. gada 15. maija valsts apvērsuma 80. gadadienā Nacionālās apvienības organizētais karogu brauciens „Izkrāso Latviju sarkanbaltsarkanu!” ir jāvērtē nevis kā patriotisks solis, bet gan kā 1922. gada Satversmes zaimošana un necieņas izrādīšana 18. novembra Latvijas Republikai. Šodien aprit 80 gadu, kopš valsts apvērsuma Latvijā, kad Kārlis Ulmanis, pārkāpjot Satversmi, apturēja Saeimas un politisko partiju darbību un likvidēja demokrātisko iekārtu Latvijā. Jāpiebilst, ka pēc šī apvērsuma 1922. gadā pieņemtā Satversme Latvijā atsāka darboties tikai 1993. gadā – jau pēc padomju okupācijas. Apvērsums notika laikā, kad līdzīgi valsts apvērsumi nebija retums arī citās Eiropas valstīs. Katrā ziņā, tas ir Latvijas vēstures fakts, kuru vēl joprojām nepieciešams padziļināti pētīt un analizēt. Taču ir absurdi 21. gadsimta Latvijā – demokrātiskā Eiropas Savienības dalībvalstī, glorificēt Ulmaņa 15. maija apvērsumu, katru gadu godinot to ar tā saucamajiem vienības braucieniem. Jānis Bordāns 15.05.2014.

Lasīt tālāk…

Deportāciju piemiņa kā traģiska demokrātijas mācības lappuse

Šajā dienā pirms 65 gadiem – 1949.gada 25.martā – Latvija piedzīvoja vienu no traģiskākajām  dienām mūsu vēsturē. Staļina komunisti un viņu vietējie līdzskrējēji – gan tie, kurus vadīja pārliecība, gan tie, kuri, savtīga pašlabuma meklējumos, centās politisko situāciju izmantot merkantīlās interesēs –  organizēja visplašāko Latvijas iedzīvotāju, tostarp tieši strādīgākās un nacionāli, valstiski domājošākās daļas izsūtīšanu uz Sibīriju  – pretī postam un nāvei.

Lasīt tālāk…

Ukrainas krīze – noziedzīgas politikas sekas

Par Krievijas aktivitātēm postpadomju telpā ierasts runāt, kā par ģeopolitiski motivētu rīcību, kas atbilst Krievijas nacionālajām, stratēģiskajām un drošības interesēm, vai arī, kā par morālas dabas diktētiem lēmumiem, aizstāvot savus tautiešus – bijušās PSRS pilsoņus, kuri “vēsturisku apstākļu dēļ nokļuvuši citā valstī”.

Lasīt tālāk…

Atjaunojot sabiedrības ticību tiesiskumam

Pieņemot izaicinājumu kļūt par tieslietu ministru, es izvirzīju sev mērķi – mainīt tieslietu sistēmā attieksmi pret veicamo darbu ar domu, ka izmaiņu rezultātā sabiedrībā atgriezīsies ticība tiesiskumam. Šobrīd – pusotru gadu pēc stāšanās ministra amatā ir sajūta, ka mūsu nozarē attieksmes maiņa ir sākusies. Tāpēc man ir labi padarīta darba sajūtu. Turklāt prieks, ka par savām izjūtām varu runāt ne tikai emocionālā līmenī, bet tās apliecina arī SKDS veiktā pētījuma[1] dati: Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesām reitings ir audzis no -14 punktiem 2012.gada septembrī līdz +12 punktiem 2013.gada novembrī.

Lasīt tālāk…