Atjaunojot sabiedrības ticību tiesiskumam

Pieņemot izaicinājumu kļūt par tieslietu ministru, es izvirzīju sev mērķi – mainīt tieslietu sistēmā attieksmi pret veicamo darbu ar domu, ka izmaiņu rezultātā sabiedrībā atgriezīsies ticība tiesiskumam. Šobrīd – pusotru gadu pēc stāšanās ministra amatā ir sajūta, ka mūsu nozarē attieksmes maiņa ir sākusies. Tāpēc man ir labi padarīta darba sajūtu. Turklāt prieks, ka par savām izjūtām varu runāt ne tikai emocionālā līmenī, bet tās apliecina arī SKDS veiktā pētījuma[1] dati: Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās tiesām reitings ir audzis no -14 punktiem 2012.gada septembrī līdz +12 punktiem 2013.gada novembrī.

Pēdējā laikā mani samērā bieži sākuši saukt par reformatoru. Lai gan patiesībā līdz šim nebiju domājis, ka tāds esmu, jo nekļuvu par ministru ar mērķi kaut ko reformēt: tieslietu sistēma tiek reformēta kopš komunistu laikiem. Es, kļūstot par ministru, gribēju palīdzēt nozarei attīstīties.

Agrākiem politiķu mēģinājumiem realizēt kādas pārmaiņas tieslietu sistēmā bieži pretojās nozares personālijas. Tāpēc tagad mani priecē fakts, ka mums – tieslietu sistēmā – šobrīd ir labi nokomplektējies apgabaltiesu priekšsēdētāju sastāvs, kas ir pamats tiesu varas turpmākai attīstībai. Arī daudzās citās tieslietu nozares iestādēs ir jauni – bet nozarē pieredzējuši – vadītāji, kuriem, manuprāt, piemīt pietiekams potenciāls mainīt attieksmi pret veicamo darbu.

Vēl viena lieta, ko man gribētos uzsvērt, ir attieksmes maiņa pret tiesiskumu ārpus nozares. Tolaik, kad uzsāku darbu Tieslietu ministrijā un valdībā, par tiesiskumu nerunāja. Arī Nacionālās attīstības plānā to neiekļāva. Taču tajā brīdī, kad premjers, atkāpjoties no amata, teica runu, pirmo reizi kā viens no valsts attīstības turpmākajiem uzdevumiem izskanēja tiesiskuma nostiprināšana. Es domāju, ka tas ir labs signāls visai mūsu nozarei par to, ka izmaiņas ir sākušās. Turklāt tās ir ieraudzījuši un novērtējuši arī cilvēki ārpus mūsu nozares.

Atskatoties uz paveikto, jāatzīst, ka daudzas pārmaiņas nākušas smagi, bet tādas ir jebkuras pārmaiņas, un politiķis jau tāpēc ir politiķis, lai domātu valstiski.

Palīdzēt attīstīties tiesu varai

Protams, ka tieslietu nozari, pirmkārt, vērtē pēc situācijas tiesās. Tādējādi izstrādājām, un spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”[2] attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju lomas stiprināšanu tiesas vadībā un tiesvedību gaitas uzraudzībā. Jāatzīmē, ka atsevišķi tiesu priekšsēdētāji tos joprojām neatbalsta, kā nozarē svarīgāko uzsverot tiesu ēku remontus. Taču šāda pieeja neorientējas uz tiesu attīstību. Arī tiesas neatkarība bez pastāvīgas attīstības var kļūt vien sauklis, jo īpaši, ja mēs uz tiesas neatkarību raugāmies caur prizmu “taisna tiesa”. Tātad, taisnīga un tāda, kas nodrošina lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, un tā ir tiesnešu un tiesas priekšsēdētāju atbildība. Jo arī tiesnesim līdzīgi kā ikvienam citam ir jāatbild par to, ko viņš dara vai arī nedara. Turklāt tieši tiesnešu un tiesas priekšsēdētāju atbildība par savu darbu ir tā, kas var cilvēkos atjaunot ticību tiesas taisnīgumam. Arī sensitīvais jautājums par lietu izskatīšanas ilgumu tiesās ir tieši saistīts ar tiesas priekšsēdētāja veidoto tiesnešu darba organizāciju. Tā kā mēs joprojām esam pārmaiņu sabiedrība, mums ir jāizdara izvēle, un tāpēc mums ir pienākums domāt valstiski. Tādējādi arī tapa minētie grozījumi, regulējot tiesas un tiesnešu darba organizāciju, profesionālās ētikas jautājumus un tiesas spriedumu publiskošanu u.tml. Lai nenovienādotu visus tiesnešus, jāatzīst, ka daudzās tiesās šobrīd likumā ietvertās normas jau kā pašsaprotamas bija ieviestas vēl pirms grozījumu spēkā stāšanās. Šādā veidā es vēlējos tiesām palīdzēt attīstīties. Reformas tiesās iepriekš ir bijušas ne reizi vien, turklāt nereti reformatori reformas veikuši vien pašu reformu pēc, un viņu veikums attīstību nav nesis.

Runājot par tiesu varu, būtiski uzsvērt šķīrējtiesas un mediāciju[3] kā institūtus, kas var atslogot tiesas no funkcijām, ko sabiedrība spēj realizēt pati ārpus vispārējās jurisdikcijas tiesas. Mediācijas gadījumā tas ir aicinājums cilvēkiem neizmantot dārgos tiesas resursus bet tā vietā ar mediatora palīdzību pašiem rast problēmas atrisinājumu. Savukārt, saimnieciska rakstura strīdu uzticēšana šķīrējtiesnesim ir daudz labāka, jo tiek izmantots pušu kā labprātības, tā atbildības moments. Šādā veidā atslogojot tiesas no liekām lietām, tām būs vairāk resursu koncentrēties sava darba kvalitātei.

Tiesiska uzņēmējdarbības vide – neapgūts eksporta potenciāls

Es vēlējos un joprojām vēlos izveidot tādu vidi, kurā arī šķīrējtiesām ir laba reputācija kā specializētām tiesām komersantu strīdu izskatīšanai. Labi paveikta šī reforma var kļūt par ļoti būtisku ieguldījumu divās jomās. Pirmā ir tiesu sistēma, jo šķīrējtiesas, ja cilvēki tām uzticēsies, būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesas. Otrā – tas ir ļoti efektīvs instruments uzņēmējdarbības vidē. Spēcīgas tiesu sistēmas pastāvēšana ir viens no elementiem, kāpēc valstī reģistrēt uzņēmumu un vispār darboties. Laba tiesu un šķīrējtiesu sistēma nodrošina labu komercstrīdu izskatīšanas vidi, un tā ir arī ļoti laba eksporta nozare. Jā, es aicinu nebrīnīties – tiesiskumu var eksportēt! Pretī mēs iegūstam, kas darbojas mūsu valstī, un labu valsts reputāciju vismaz reģionā. Un otrādi – ja visa tā nav, jo iztrūkst tiesiskums, tad no Latvijas bēg uzņēmēji un līdz ar to arī darbinieki.

Esam izstrādājuši Šķīrējtiesu likumprojektu[4], kurš šobrīd atrodas Saeimā. Tas ir izstrādāts, lai ieviestu izmaiņas no „nulles pozīcijām”. Tas ir izstrādāts, lai mainītu laikā gaitā izveidojušos vidi, kas diemžēl nenodrošina tiesisko paļāvību un nesasniedz to mērķi, kādam jākalpo šķīrējtiesām tiesiskā valstī. Labāk, lai mums ir, piemēram, piecas respektablas šķīrējtiesas, nekā 200 ļoti dažādas, ieskaitot “kabatas tiesas”. Reizēm izskan bažas, ka tad, kad nebūs vairs 200 šķīrējtiesas, zudīs konkurence. Bet runa ir par tiesu! Te jābūt uzticībai. Šķīrējtiesu darbība nav uzņēmējdarbība! . Jākonkurē nevis ar tiesu skaitu, bet gan ar pakalpojuma kvalitāti. Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus būt atbildīgiem un likumu pieņemt, nepazaudējot tā ideju.

Rīga ir Baltijas centrs. Tāpēc mēs tikai iegūtu, ja starptautiskie Baltijas uzņēmumi strīdus vēlētos izspriest Rīgā, turpat, kur atrastos to galvenās pārstāvniecības Lielā mērā Rīga pagaidām nespēj pilnībā izmantot savu ģeogrāfisko potenciālu. Un principā tam ir atbilde: nepietiekami novērtēta tiesiskuma nozīme valsts attīstībā. Latvijā ir daudzi augstas klases profesionāli juristi, bet kā atsevišķi indivīdi. Mans uzstādījums, ienākot ministrijā, bija: ministrijai jāveido tiesiskuma infrastruktūra un tā jāorganizē atbilstoši sabiedrības interesēm.

Man samērā bieži nācies dzirdēt kolēģu padomus par to, kā nevajag darīt. Bet es gribētu aicināt izteikties – kā vajag darīt. Raugoties uz Šķīrējtiesu likumprojektu, vēlos vilkt paralēles ar citu gadījumu – juridiskās personas atbildība Krimināllikumā. Par šo tiesību institūtu runāja jau pirms 10 – 15 gadiem, toreiz nozares autoritātes to noniecināja, norādot, ka tas var darboties vien Amerikā. Pagājušajā gadā, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pamanīja šo faktu, izmaiņas beidzot tika pieņemtas, lai gan tā ir pilnīgi normāla lieta, ko mēs paši mierīgi varējām izdarīt pirms 10 gadiem. Un, ja mēs savlaicīgi to būtu pieņēmuši, tad ļoti iespējams, ka būtu varējuši izvairīties no Zolitūdes traģēdijas. Kāpēc? Tāpēc ka visi komersanti, īpaši lieli uzņēmumi, vērtē iespējamos sodus par pārkāpumiem . Valstij ir jārada droša vide un jārūpējas, lai komersanti prasības ievērotu, nevis pēc traģēdijas jāpaziņo par iepirkšanās pārtraukšanu kādā veikalā Uzņēmējdarbības vide, kurā var droši paļauties uz tiesu, ir būtisks nosacījums, lai uzņēmēji izvēlētos palikt Latvijā, un, ja uzņēmēji paliek – paliks arī darbinieki Tiesiskas uzņēmējdarbības vides kontekstā minama arī manis iniciētā maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveide, kas gan līdz galam būs jāīsteno nākamajam tieslietu ministram. Grozījumi Maksātnespējas likumā šobrīd atrodas Saeimā, tāpēc jāseko līdzi kad un ko Saeima pieņems. Vēl nepieciešams pilnveidot Maksātnespējas administrācijas kapacitāti, lai izmaiņas ar 2015.gada 1.janvāri tiešām varētu stāties spēkā. Tiesiskas uzņēmējdarbības vides kontekstā minams arī aizsāktais darbs -reiderisma novēršanai

Kriminālsodu izpildes politikā – jauna lappuse

Sodu izpildes politika pēdējo gadu laikā ir bijusi sekundārā lomā valsts pārvaldes prioritāšu sarakstā. Politiķu uzmanība daudz vairāk ir bijusi pievērsta soda izpildes formai, piemēram, jaunu cietumu būvniecībai, otrā plānā atstājot soda izpildes satura jautājumus, proti, likumpārkāpēju resocializāciju. Vienlaikus jāatzīst, ka tieši kvalitatīvs soda izpildes process ir tas, kā rezultātā ir iespējams veidot drošāku sabiedrību, nepieļaujot noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Recidīva mazināšanai soda izpildē ir būtiska nozīme, jo šī procesa rezultātā tiek noslēgts policijas, prokuratūras un tiesu darbs. Ir svarīgi, lai persona, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, to vairs neizdarītu atkārtoti. Lai to veiktu, ir nepieciešamas vienota izpratne no visu iesaistīto iestāžu puses – gan no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Valsts probācijas dienesta. Tām jāstrādā kā vienotai komandai, uzlabojot soda izpildes procesu ikdienā Tādējādi sodu izpildes jomā ir atvērta jauna lappuse. Soda izpildes organizācijā iesaistīti jauni un spējīgi speciālisti – šo dienestu vadītāji, kuriem ir redzējums par sodu kvalitatīvu attīstību. Tomēr ir jāņem vērā, ka noziedzīga nodarījuma gadījumā nav iesaistītas vien divas puses – sabiedrība un likuma pārkāpējs. Justīcijas mērķis ir atjaunot taisnīgumu – pirmkārt, cietušajai personai. Ja cilvēks ir cietis noziedzīgā nodarījuma rezultātā – tas nozīmē, ka valsts nav spējusi pasargāt šo cilvēku no kaitējuma. Tāpēc galvenais uzdevums ir rīkoties tā, lai mazinātu pretlikumīgās rīcības kaitīgās sekas – sniegtu atbalstu cietušajām personām gan emocionāli, gan materiāli, vienlaikus mazinot tos riskus, kas cilvēkam varētu nodarīt kaitējumu atkārtoti, tas ir, izvairīties no sekundārās un atkārtotās viktimizācijas gan kriminālprocesa laikā, gan ārpus tā ietvariem. Pēdējā gada laikā no Tieslietu ministrijas puses ir darīts viss iespējamais, lai izveidotu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem atbalsta sistēmu nodarītā kaitējuma mazināšanai: izveidota darba grupa, kas pulcē šīs jomas labākos speciālistus, un uzsākta direktīvas[5], ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, ieviešana. Šis darbs vēl nav noslēgts un tā rezultāti turpmāk būs atkarīgi no jaunā tieslietu ministra darba prioritātēm.

Noslēgumam

Atskatoties uz paveikto, man jāatzīst, ka diezin, vai es kā ministrs būtu spējis izdarīt tik daudz, ja līdzās nebūtu bijis tāds ministrijas valsts sekretārs kā Mārtiņš Lazdovskis un ministrijas kolektīvs. Manuprāt, M.Lazdovskis ir viens no pieredzes bagātākajiem profesionāļiem tieslietu nozarē.

Pārdomājot aizvadīto pusotru gadu jāatzīst, ka jaunajam tieslietu ministram mantojumā paliks daudzas lietas. Viss, ko esmu iesācis, prasa turpmāku politisko virzību. Tas attiecas uz aizsāktajiem darbiem gan tiesu sistēmas jomā, gan uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jomā, gan kriminālsodu izpildes jomā.

Tāpat liela nozīme ir tam, kā Tieslietu ministrija sadarbojas ar tiesnešiem likumprojektu rakstīšanā. Līdz šim esmu ievērojis, ka likumi pārāk bieži top kā instrukcijas, nevis kā tiesību avots, kas balstīts uz procesuālajiem principiem procesu vadīšanā. Atsevišķu tiesnešu teiktais: “Mēs esam neatkarīgi, jūs tikai uzrakstiet mums precīzu likumu!” ir ļoti griezīgs zobens. Manuprāt, tiesneši ar precīzām instrukcijām ierobežo savu rīcības brīvību. Bet tiesnesis taču ir augstākais profesionalitātes punkts tieslietu sistēmā! Tāpēc jebkura rīcība, kas ierobežo tiesnesi taisnas tiesas spriešanā pēc būtības ir degradējoša! Un tas būtu jāmaina…

[1] SKDS pētījuma dati publicēti Neatkarīgajā Rīta Avīzē, 20.12.2013.

[2] 2013.gada 13.jūnija grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī; http://likumi.lv/doc.php?id=258013

[3] Mediācijas likumprojekts izstrādāts un tiek gatavots izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā; http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*mediācijas+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

[4] Šķīrējtiesu likumprojekts izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Saeimā; http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*šķīrējtiesu+likums*)&SearchMax=0&SearchOrder=4

[5] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstājPadomes Pamatlēmumu 2001/220/TI; http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:315:0057:0073:LV:PDF [skatīts 16.01.2014]

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on Google+Share on LinkedIn