Konservatīvas politiskās partijas pasaules uzskats Latvijā 21.gadsimtā

jb-2520-2560x1440-m

Konservatīvā ideoloģija lielā mērā balstās uz tradīciju un uz pagātnē pārbaudītām vērtībām, tajā pašā laikā nākotnē tā raugās ar progresīvu skatu, orientējoties uz attīstību. Dažādās valstīs konservatīvismam ir dažādi akcenti. Latvijas valsts, manā un manu domubiedru izpratnē, nākotnē varēs sekmīgi attīstīties tad, ja politika nemainīgi balstīsies uz šādām mūsu 6 pamatvērtībām:

1) 18.novembra republika

Mēs dzīvojam 1918.gada 18.novembra dibinātajā Latvijas Republikā, tāpēc ir noraidāmas jebkādas runas par kaut kādu otro republiku, kas radās pēc PSRS sabrukuma. Latvijas Republika nav Latvijas PSR tiesību mantiniece. Mēs ar vislielāko cieņu izturamies pret 1922.gada Satversmi, grozījumi tajā izdarāmi uzmanīgi, un tie nedrīkst mainīt tās pamatos ieliktās Satversmes tēvu idejas par Latviju kā demokrātisku un nacionālu valsti, kas nodrošina visu pilsoņu tiesības, neatkarīgi no etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības, dzimuma vai citiem kritērijiem. Uzskatām, ka nav jāmaina varas sadalījums starp parlamentu, valdību un prezidentu vai jāatļauj norma, ka automātiski tiek rosināti referendumi par katru jautājumu. Kā konservatīvie mēs uzskatām, ka nav jāmaina lietas, kas ir izturējušas laika pārbaudi un kļuvušas tradicionālas. Atbalstām Satversmes Preambulas pieņemšanu, jo tā vēl labāk palīdzēs izprast 1922.gada Satversmi.

2) Latviski runājoša nācija

1918.gadā Latvijas Republika tika dibināta, lai nodrošinātu latviešu tautas, latviešu valodas un latviešu kultūras mūžīgu pastāvēšanu, un tādēļ latvieši Latvijā ir valstsnācija. Tāpēc nav pieļaujamas dažādas runas par divkopienu sabiedrību vai divvalodību Latvijā, kā arī darbi, kas to nostiprinātu. Satversmē ir noteikts, ka valsts valoda ir viena – latviešu, 2012.gada 18.februāra referendumā Latvijas tauta vēlreiz stingri pauda šādu gribu, un tā ir jārespektē visiem. Savukārt valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina, ka šī norma tiek visur ievērota. Latviešu valodas dažādie dialekti un latviešu valodas vēsturiskais paveids latgaliešu rakstu valoda ir visas Latvijas kultūras bagātība, un līdz ar to ir attīstāmi un popularizējami visā Latvijā. Visi Latvijas pilsoņi kopā veido Latvijas tautu jeb politisko nāciju, un ir jātiecas uz to, lai ikkatrs būtu Latvijas patriots. Tie pilsoņi, kas etniski nepieder latviešiem, tradicionāli Latvijā tiek uzskatīti par mazākumtautību pārstāvjiem, un mazākumtautības vēsturiski vienmēr tikušas atbalstītas. Taču neviena mazākumtautība nevar būt priviliģētāka par citām, tāpat kā neviena mazākumtautības valoda nedrīkst būt priviliģētāka par pārējām. Valstij jārada apstākļi, lai mazākumtautību piederīgie nevis strikti nodalītos savās paralēlās pasaulēs, bet lai tie iekļautos latviešu valodā, kultūrā, pasaules redzējumā, un vienlaikus, ja tie to vēlas, varētu paturēt arī savu valodu un kultūru. Tādēļ, rūpīgi sagatavojoties, ieviešama vienota skolu sistēma valsts valodā, kuras ietvaros mazākumtautību bērniem var tikt pasniegta arī viņu valoda un vēsture.

3) Demokrātija un tiesiskums

Demokrātija ir viena no galvenajām Rietumu sabiedrības vērtībām un Latvijas nākotne bez demokrātijas vispār nav iedomājama. Mēs esam lepni, ka Latvija radās kā demokrātiska valsts, un tās pirmais prezidents Jānis Čakste ir iekļauts pasaules 100 lielāko demokrātu sarakstā. Mēs nemaz neesam lepni, ka 1934.gada 15.maijā Kārlis Ulmanis, pārkāpjot Satversmi, šo Latvijas demokrātijas periodu izbeidza un valstī ieviesa autoritārismu. Demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība. Tāpat uzskatām, ka demokrātija nav savienojama ar nekādām simpātijām pret ksenofobiju vai rasismu. Demokrātija nav iespējama bez tiesiskuma, kas nodrošina likumos balstītu demokrātijas funkcionēšanu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Bez neatkarīgas un uzticamas tiesu varas cilvēkiem nebūs ticības taisnīgam rezultātam. Bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība savai valstij un uzņēmējiem – ticība, ka valstī iespējama godīga uzņēmējdarbība. Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.

4) Tradicionālā ģimene

Konservatīvisma ideoloģijā ģimene tiek uzskatīta par galveno sabiedrības pamatu. Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā vienmēr ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē. Mēs kā konservatīvie tik tiešām nesaprotam, kā par laulību iespējams saukt kādas savādākas savienības. Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts. Tāpat neuzskatām, ka turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.

5) Labklājības valsts

Vēsturiski labklājības valsts modeli dzīvē ieviesa nevis sociālisti, bet tieši konservatīvie – 19.gs.vidū Vācijā. Arī pēc 2.pasaules kara daudzās Rietumeiropas valstīs tieši konservatīvie īstenoja labklājības valsts modeli. Savukārt Latvija par pāreju no padomju plāna ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku ir samaksājusi ar 20 neoliberāla kapitālisma gadiem. Tam rezultāts ir milzīga sabiedrības noslāņošanās, nevienlīdzība starp bagātajiem un sabiedrības nabadzīgākajiem slāņiem, neuzticība savai valstij, plašas un spēcīgas vidusšķiras trūkums. Tieši spēcīga vidusšķira Rietumu demokrātijās tiek uzskatīta par visas sabiedrības stabilitātes pamatu. Kā konservatīvie mēs uzskatām, ka turpmākajos gados Latvijā ir jāiedzīvina sociāli atbildīgas politikas princips, mazinot nevienlīdzību, tajā pašā laikā nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kas konservatīvismam kā labējai ideoloģijai, vienmēr bijis tradicionāls.

6) Ģeopolitiskā piederība Rietumiem

Pēc PSRS okupācijas Latvijai bija jāpārvar ne tikai okupācijas radītā ekonomiskā atpalicība no Rietumiem, bet arī jāpārvar tās ģeopolitiskā nolemtība, atrodoties blakus PSRS tiesību mantiniecei Krievijai. 2004.gada iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvijai nāca grūti un ar smagu darbu, jo neviens Latviju ar atplestām rokām tur negaidīja, taču ar šo soli Latvija pārvarēja savu ģeopolitisko nolemtību, galīgi nostiprinot to ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Bez piederības ES un NATO Latvijai nebūtu iespējams pilnvērtīgi piederēt pie Rietumu pasaules, kur tā vēsturiski un kulturāli atradās līdz PSRS okupācijai. Tādēļ uzskatām, ka Latvijas dalība NATO un ES ir neapstrīdama vērtība, kas ir jāturpina un jāstiprina. Latvijai ar savu politiku mūsu pašu un starptautiskās kopienas izpratnē jākļūst par atzītu un aktīvu Rietumvalsti.